Jaunumi

Bridinām, par vaļējām plaisām ezera akvatorijā! Ezerā ir arī vietas, kurām nedrīkst tuvoties drošības dēļ, tās ir atzīmētas ar koka līstēm un sarkanu lentas marķējumu. Ledus biezums no 12 - 15 cm, pie krasta ledus vietām nedrošs uziešanai. Saudzējiet sevi!

Šodien tika veikti kontrolmērījumi Alūksnes ezerā, kuri attēloti kartē. Ņemiet vērā, ka lietavu un siltā laika dēļ vietām pie krasta uzkāpšana uz ledus uzreiz nav iespējama, jo pali atkausējuši krasta joslu aptuveni līdz 1 metram. Esiet uzmanīgi rīta pusēs, kad nakts mīnusi krasta joslu uzsaldējuši ar plānu ledu, kā arī uzmanieties no izskalotajiem (vecajiem) āliņģiem zem sniega segas, atpazīt var pēc tumšiem plankumiem. Ne asakas!

Adgādinām, ka pastāv aizliegums patvaļīgi uzbraukt uz Alūksnes novada publiskajām un pašvaldību ūdenstilpēm, tajā skaitā arī uz Alūksnes ezera ledus ar autotransportu, ko regulē pašvaldības izdotie saistošie noteikumi. Skatīt noteikumu 16.punktu Alūksnē2014.gada 27.martā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.8/2014   apstiprināti ar Alūksnes novada domes 27.03.2014. lēmumu Nr.112(protokols Nr.6, 34.punkts) precizēti ar Alūksnes novada domes 06.05.2014. lēmumu Nr.176(protokols Nr.9, 8.punkts)   Alūksnes novada publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi Izdoti saskaņā arlikuma „Par pašvaldībām”43.panta pirmās daļas 2. un 4.punktuLatvijas Administratīvo pārkāpumukodeksa 5.pantu I. Vispārīgie jautājumi   1.1. Alūksnes novada publisko un pašvaldības ūdenstilpju (turpmāk – ūdenstilpes), to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumos (turpmāk tekstā – Noteikumi) lietoto terminu skaidrojumi:1.1. Alūksnes ezera „iekšezers” – Alūksnes ezera teritorija, ko no pārējā ezera šķir iedomāta līnija no Pussalas tālākā dienvidu punkta uz Alūksnes ezera krasta (Alūksnes pilsētas parka teritorijā) tālāko ziemeļu punktu;1.2. Piekrastes zona – 10m tauvas josla ap ūdenstilpēm, ieskaitot upju iztekas, līdz privāto ūdenstilpju krasta zonai, vietās, kur privātās ūdenstilpes atrodas tuvāk par 10 m no publisko un pašvaldības ūdenstilpju krasta ūdens līnijas;1.3. Mazizmēra kuģošanas līdzekļi ir mehāniskie ūdens transportlīdzekļi, kas atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 25.03.2008. noteikumiem Nr.213 „Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība”.   2. Noteikumi tiek ieviesti, lai ūdenstilpēs, to salās un piekrastes zonā nodrošinātu sabiedrisko kārtību, atturētu personas no pārkāpumu izdarīšanas, uzturētu sanitāro tīrību un nodrošinātu šo ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas ekoloģisko aizsardzību. Noteikumi paredz, kāda kārtība ir jāievēro šajās ūdenstilpēs, to salās un piekrastes zonā, kā arī nosaka, kādas sankcijas pret šo Noteikumu pārkāpējiem var tikt piemērotas šo Noteikumu neievērošanas gadījumos.   3. Noteikumi ir saistoši visā Alūksnes novada publisko un pašvaldības ūdenstilpju (pilns šo ūdenstilpju uzskaitījums šo noteikumu pielikumā), to salu un piekrastes zonas teritorijā visām personām, kas uzturas šajā teritorijā. Personas, kas pārkāpj šos Noteikumus, ir saucamas pie administratīvās atbildības šajos Noteikumos paredzētajā kārtībā un apmēros, ja viņu darbībā nav paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā administratīvā atbildība.   4. Kontroli par šo Noteikumu ievērošanu un izpildi veic un administratīvo pārkāpumu protokolus sastādīt ir tiesīgas šādas amatpersonas:4.1. Alūksnes novada pašvaldības aģentūras „ALJA” direktors un inspektors;4.2. Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersonas;4.3. Alūksnes novada pašvaldības pagastu pārvalžu vadītāji.   5. Ja pārkāpējs atsakās no uzliktās naudas soda samaksas uz vietas vai pārkāpums paredz naudas sodu, kas pārsniedz uz vietas iekasējamās soda naudas apmēru, administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt un sodīt vainīgo personu var Alūksnes novada pašvaldības administratīvā komisija. II. Sevišķie noteikumi   6. Par nereģistrētas laivu piestātnes izmantošanu, laivu un citu ūdens mehānisko transporta līdzekļu nomu, to nolaišanu ūdenī vai turēšanu (izņemot īslaicīgu – līdz 24 stundām) ārpus reģistrētām piestātnēm uzliek naudas sodu EUR 30,00.   7. Par laivu piestātnes neuzturēšanu tehniskā kārtībā, tās nenodrošināšanu ar drošu piekļuves trapu, uzliek naudas sodu EUR 30,00.   8. Par Ceļu satiksmes drošības direkcijā nereģistrējamu gumijas laivu un citu mehānisku ūdens transporta līdzekļu izmantošanu ūdenstilpnēs bez iepriekšēja saskaņojuma ar Alūksnes novada pašvaldības aģentūru „ALJA”, uzliek naudas sodu EUR 30,00.   9. Par plostu, laivu, motorlaivu, kuteru, jahtu un ūdens motociklu (izņemot Valsts kontrolējošajām institūcijām piederošo un darba pienākumu veikšanai izmantoto) izmantošanu ūdenstilpnēs laika periodā no ledus izkušanas brīža līdz 30.aprīlim, uzliek naudas sodu EUR 50,00.   10. Par plostu, laivu, motorlaivu, kuteru, jahtu un ūdens motociklu, kuru motora jauda ir lielāka par 3,7 kW (izņemot Valsts kontrolējošajām institūcijām piederošo un darba pienākumu veikšanai izmantoto) izmantošanu Alūksnes ezerā laika periodā no 1.maija līdz 1.jūnijam, uzliek naudas sodu EUR 30,00.   11. Par mazizmēra vai citu mehānisko ūdens transportlīdzekļu atstāšana bez uzraudzības, kā rezultātā minētais mazizmēra vai cits kuģošanas līdzeklis brīvi dreifē ūdenstilpē, uzliek naudas sodu EUR 50,00.   12. Par mazizmēra vai citu mehānisko ūdens transportlīdzekļu nogremdēšanu ūdenstilpēs, uzliek naudas sodu EUR 100,00.   13. Par ūdenstilpē nogremdēta mazizmēra vai cita mehāniskā ūdens transportlīdzekļa neizcelšanu no ūdenstilpes un nenogādāšanu krastā, uzliek naudas sodu EUR 100,00.   14. Par ūdenstilpē nogremdēta mehāniskā transportlīdzekļa neizcelšanu no ūdenstilpes un nenogādāšanu krastā, uzliek naudas sodu EUR 300,00.   15. Par acīm redzami bojātu vai lietošanai neizmantojamu mazizmēra vai citu mehānisko ūdens transportlīdzekļu turēšanu ūdenstilpē vai tās piekrastes zonā (bojāta mazizmēra vai cita mehāniskā ūdens transportlīdzekļa novākšanu nodrošina tā īpašnieks vai valdītājs vai par īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem – ūdenstilpnes apsaimniekotājs) uzliek naudas sodu EUR 70,00. 16. Par izbraukšanu ar autotransportu uz ledus tam neparedzētās vietās, braukšanu pa ledu ūdenstilpnēs, izņemot gadījumu, kad tiek izmantota pašvaldības speciāli ierīkota auto trase un ierādīta vieta šo transporta līdzekļu uzbraukšanai uz ledus, vai nepieciešams sniegt palīdzību, kā arī apsaimniekot ūdenstilpni, uzliek naudas sodu EUR 50,00.   17. Par mehāniskā transportlīdzekļa nogremdēšanu ūdenstilpēs, uzliek naudas sodu EUR 300,00.   18. Par ugunskuru kurināšanu un telšu uzstādīšanu ūdenstilpju piekrastes zonā, izņemot tam speciāli norādītās un ierīkotās vietās, uzliek naudas sodu EUR 30,00.   19. Par automašīnu, traktortehnikas un citu mehānisko transporta līdzekļu, izņemot velosipēdus, apstāšanos vai stāvēšanu ūdenstilpju piekrastes zonā (10m joslā no krasta līnijas), uzliek naudas sodu EUR 50,00.   20. Par lēkšanu ūdenī no ūdenstilpju tiltiem, uzliek naudas sodu EUR 20,00. III. Noslēguma jautājumi   21. Laivu un citu mehānisko ūdens transportlīdzekļu piestātnes (slēgta tipa – „laivu novietnes”, atklāta tipa) līdz 2014.gada 31.decembrim reģistrējamas Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā „ALJA”. Līdz 2014.gada 31.decembrim reģistrētās laivu piestātnes nodrošināmas ar to reģistrācijas numuriem, ko piešķir Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā „ALJA”. Laivu piestātnes reģistrācijas numurs uzkrāsojams uz slēgtas laivu piestātnes ieejas durvīm un laivas izbraukšanas vārtiem, bet atklāta tipa piestātnēs – uz zemē nostiprināta koka, pret ūdenstilpi vērstas, plaknes ne zemāk kā 1,5m augstumā no zemes. Laivu piestātnēm nosaka un Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā „ALJA” reģistrē par to tehnisko stāvokli atbildīgo personu.   22. Atbildība par šo noteikumu 6.punktā noteikto pārkāpumu tiek piemērota no 2015.gada 1.janvāra.   PielikumsAlūksnes novada pašvaldībassaistošajiem noteikumiem Nr.8/2014   Alūksnes novada publisko un pašvaldības ūdenstilpju saraksts   1. Publisko ezeru saraksts:1.1. Alūksnes ezers Alūksnes pilsēta, Jaunalūksnes pagasts1.2. Ilgāja ezers (Latvijas daļa) Veclaicenes pagasts1.3. Indzera ezers Alsviķu pagasts1.4. Muratu ezers (Latvijas daļa) Veclaicenes pagasts1.5. Sudalezers (Alūksnes novada daļa) Zeltiņu pagasts1.6. Vaidavas ezers Ziemeru pagasts   2. Publisko upju saraksts:2.1. Pededze – no Alūksnes upes ietekas līdz Alūksnes novada robežai   3. Pašvaldības ūdenstilpju saraksts:3.1. Grundu ezers Mālupes pagasts3.2. Ķiploku ezers Zeltiņu pagasts3.3. Lūkumīša ezers Mārkalnes pagasts3.4. Pātraža ezers Zeltiņu pagasts3.5. Pullanu ezers Alsviķu pagasts3.6. Raipala ezers Veclaicenes pagasts  

ALJA sadarbībā ar eboat.lv, veikalu mūsdienīgai makšķerēšanai, organizēja fotokonkursu "Alūksnes skaistākā zivs" Balsošana noslēdzās 2015.gada 31.decembrī un par uzvarētāju ir kļuvis MODRIS RAČIKS! Paldies visiem, kuri piedalījās ar iesūtītajām bildēm, kā arī paldies tiem, kuri atbalstīja ar saviem balsojumiem!

SPININGOŠANAS SACENSĪBU“ALŪKSNES RUDENS „PLĒSĒJS” 2015”NOLIKUMS 1. Sacensību mērķisPopularizēt spiningošanu Alūksnes ezerā kā veselīgu un aktīvu sporta veidu, noteikt labākos spiningotājus. 2. Sacensību rīkotājiSacensības rīko Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “ALJA”Atbildīgais – Māris Lietuvietis, tel. 26141741,Sacensību galvenais tiesnesis Andris Jerums, tel. 26389199. 3. Sacensību norises vieta un laiksSpiningošanas sacensības notiek Alūksnes ezerā 2015. gada 31. oktobrī.Reģistrācija Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā „ALJA”, Pilssalā, Pilssalas ielā 10, Alūksnē 31. oktobrī no 7.00 līdz 7.45.Sacensību atklāšana no 7.45 līdz 8.00.Spiningošanas sacensību sākums 31. oktobrī plkst. 8.00. 4. Sacensību dalībniekiSacensības notiek komandu konkurencē. Komandu veido divi cilvēki. Komandu skaits nav ierobežots. Dalībnieki netiek dalīti vecuma un dzimuma grupās. Sacensību dalībniekiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, jāuzrāda derīga makšķerēšanas karte. Visiem sacensību dalībniekiem jāuzrāda derīga makšķerēšanas licence Alūksnes ezerā. Licences un makšķerēšanas kartes var iegādāties reģistrācijas vietā. Par drošību uz ūdeņiem atbild paši dalībnieki, to apliecinot ar parakstu sacensību protokolā. Dalības maksa - Eur 20,00 no komandas. 5. Uzvarētāja noteikšana- Uz vērtēšanu no komandas tiek nodoti asari, kuru garums nav mazāks par 20 cm un kopējais svars uz vienu komandas dalībnieku nepārsniedz 5 kg, ne vairāk kā sešas līdakas garumā no 55 cm, kur kopējais līdaku skaits uz vienu komandas dalībnieku nepārsniedz 3 gab., un ne vairāk kā seši zandarti garumā no 50 cm, kur kopējais zandartu skaits uz vienu komandas dalībnieku nepārsniedz 3 gab. - Vērtēts tiek noķerto zivju kopējais svars, atbilstoši ekipāžas noķerto asaru svaru reizinot ar 2, noķerto zandartu svaru reizinot ar 1,5 un summējot ar līdaku svaru.- Gadījumā, ja loma kopējais svars vairākām komandām ir vienāds, uzvar komanda ar smagāko asari lomā. Ja asaru svars vairākām komandām vienāds, tad uzvar komanda ar garāko asari.- Sacensību organizatori ir tiesīgi noteikt papildus balvas par sacensību rezultātiem.- Par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu — diskvalifikācija. 6. Sacensību noteikumi- Sacensības notiek, ievērojot Makšķerēšanas noteikumus Latvijas Republikas ūdenstilpēs un citus tiesību aktus, kuri ir spēkā attiecīgajā vietā.- Sacensību laikā vienlaicīgi vienam dalībniekam atļauts pielietot vienu spiningu, kurš aprīkots ar mākslīgu ēsmas imitāciju, sagatavotu rīku skaits nav ierobežots.- Pielietot dzīvas vai beigtas zivtiņas, kā arī jebkuru dzīvo ēsmu daļas aizliegts.- Velcēšana (trollings) ir atļauta.- Sacensību laikā laivas nedrīkst tuvoties viena otrai tuvāk par 50 metriem.- Bez tiesneša atļaujas sacensību laikā laivu atstāt ir aizliegts.- Nelabvēlīgos laika apstākļos drošības apsvērumu dēļ sacensību dienā var tikt noteikts cits sākuma laiks un sacensību ilgums.- Sacensību dalībniekam (laivas ekipāžai) jāatgriežas starta vietā līdz plkst. 15.15, apliecinot to ar parakstu finišēšanas protokolā.- Protesti par sacensību norisi un vērtēšanu kopā ar drošības naudu 30 EUR apmērā tiek pieņemti 30 min. pēc rezultātu izziņošanas. Ja protests tiek apmierināts, drošības nauda tiek atgriezta protesta iesniedzējam. Sacensību programma2015.gada 31. oktobrim7.00 – 7.45 Sacensību dalībnieku reģistrācija7.45. – 8.00 Sacensību atklāšana8.00 – 15.00 Sacensību norise un lomu reģistrācija15.00 – 15.30 Rezultātu apkopošana, launags15.45 – 16.15 Apbalvošana (Sacensību rīkotāji dalībniekiem nodrošina - bezmaksas launagu, auto novietošanu, laivu nolaišanu )Ir iespējams pasūtīt naktsmītnes un laivas (skaits ierobežots) – sīkāka informācija pie organizatoriem tel. 26141741 Sacensību laiks var tikt mainīts atkarībā no laika apstākļiem. !!! NE ASAKAS !!!

ALJA sadarbībā ar eboat.lv, veikalu mūsdienīgai makšķerēšanai, izsludina fotokonkursu "Alūksnes skaistākā zivs". Fotokonkursā var piedalīties ikviens makšķernieks, kurš dodas makšķerēt Alūksnes ezerā, ir noķēris kādu skaistu zivi un to iemūžinājis. Fotogrāfijā jābūt redzamam makšķerniekam, Alūksnes ezerā noķertajai zivij un derīgai Alūksnes ezera makšķerēšanas licencei. Lai pieteiktu savu dalību konkursā, makšķerniekam fotogrāfija jāiesūta elektroniskā veidā uz [email protected] līdz š.g. 13.decembrim. Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas www.aluksnesezers.lv galerijā KONKURSS. Fotokonkursa uzvarētāju noteiks paši makšķernieki un mājas lapas apmeklētāji, balsojot par publicētajām bildēm laika posmā no 14 - 31. decembrim. Visvairāk balsu ieguvušās bildes autors un attiecīgi fotokonkursa uzvarētājs tiks paziņots 2016.gada 15.janvārī www.aluksnesezers.lv mājaslapā. Galvenā balva: Shimano Sport Camera - maza, viegla kamera ar kuru uzvarētājs turpmāk varēs iemūžināt savus copes mirkļus gan virs, gan arī zem ūdens! http://www.eboat.lv/lv/eholote-ehalote-gps/kameras/shimano/kamera-shimano-sport-camera  

15.oktobrī "ALJA" sadarbībā ar biedrību "C.Albula" un biedrību "Sporta spiningošanas attīstībai" Alūksnes ezerā ielaida 47`900 vienvasaras zandartu mazuļus. 42`500 gab. bija no atbalstītā projekta pieteikuma uz Zivju fonda līdzekļiem, kur 6`000 EUR sastādīja Zivju fonda finansējums un 1200 EUR Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums, kopā 7200 EUR. Papildus, tāpat kā pagājušajā gadā, ziedojumu ar mērķi "iegādāties zandartu mazuļus Alūksnes ezeram"veica biedrība "Sporta spiningošanas attīstībai" 900 EUR apmērā, par kuriem tika iegādāti 5`400 jauno zandartu mazuļu.

Pirmdien, 12.oktobrī Vides risinājumu institūta (VRI) un Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētnieki aicināja Malienas pamatskolas un Bejas pamatskolas skolēnus kopīgi pētīt Alūksnes ezera barības ķēdi un noskaidrot, kādas sekas tajā var atstāt klimata pārmaiņas. Lai noskaidrotu Alūksnes ezera ekoloģisko stāvokli un klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz tā ekosistēmu, pētnieki šogad uzsākuši detalizētu ezera barības ķēdes izpēti. Šajā, rudens pētniecības posmā, pētnieki iesaistīja arī Alūksnes novada skolēnus, tā demonstrējot ezera izpētes metodes un atgādinot par cilvēku atbildību pret vidi.Kopā ar zinātniekiem skolēni pētīja katru barības ķēdes posmu – ievāca zivju paraugus, tos šķiroja, mērīja un svēra, kā arī analizēja zivju paraugu kuņģu sastāvu. Tostarp zinātnieki demonstrēja arī gliemenes un dreisēnas, kuras mitinās turpat ezera piekrastē. Pēc tam caur mikroskopiem skolēniem bija iespēja aplūkot Alūksnes ezera mazākos iemītniekus – aļģes un zooplanktonu.Izpētes ietvaros līdz nākamā gada maijam zinātnieki pētīs gan Alūksnes ezeru, gan Burtnieka ezeru. Rezultāti būs pieejami izpētes projekta tīmekļa vietnē un pašvaldībās. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instruments un to līdzfinansē VRI un LHEI.Projekta tīmekļa vietne pieejama: www.cycle.videsinstituts.lv

"ALJA" kopā ar komandu no "Vides risinājumu institūts" lūdz makšķerniekus būt atsaucīgiem un atgriezt aizpildītās aptaujas anketas par makšķerēšanu Alūksnes ezerā "ALJA" kabinetā Pilssalā vai iemetot "ALJA" pastkastītē līdz 8.oktobra pēcpusdienai (plkst. 16:00). Aptaujas anketas online versija - www.visidati.lv/aptauja/1099528077/ Paldies par Jūsu laiku! Patiesā cieņā,"ALJA" un "Vides risinājumu institūts" komanda

2. oktobrī Alūksnes ezerā tika ielaisti 11`300 sīgu mazuļi  svarā no 25 - 50 grami. Šo projektu finansēja Zivju fonds pieteiktajā aktivitātē „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” ar 20% pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas 6300 EUR

ALŪKSNIEŠI IESAISTĀS ALŪKSNES EZERA IZPĒTĒ Piektdien, 14.augustā norisinājās Alūksnes ezera zinātniskajai izpētei veltīts pasākums. Tā laikā caur interaktīvām darbnīcām vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldības pārstāvjiem un citiem interesentiem bija iespēja iepazīt ezera barības ķēdi un uzzināt, kā to var ietekmēt klimata pārmaiņas.Alūksnes ezera pētniecība norisinās jau otro gadu. Šogad pirmo reizi tiek pētīts klimata izmaiņu pastiprinātais fenomens – zilaļģu ziedēšana un tās ietekme uz ezera ekosistēmas funkcionēšanu, stabilitāti un bioloģisko daudzveidību. Pētījumu veic augsti kvalificēta Vides risinājumu institūta un Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieku komanda, un tā rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu zinātniski pamatotus un pārdomātus ezera apsaimniekošanas priekšlikumus.Pētniecības pasākuma laikā dalībniekiem bija iespējams iepazīt metodes, ar kurām zinātnieki pēta katru ezera barības ķēdes posmu un uzdot interesējošos jautājumus par klimata izmaiņām un aļģu ziedēšanu ezerā – kāpēc tas notiek, vai peldēties ir droši, vai noķertās zivis ir droši ēst? Izpētes darbnīcās interesenti ievāca zivju paraugus, tos šķiroja, mērīja un analizēja paraugu kuņģa sastāvu. Citās darbnīcās zinātnieki demonstrēja gliemeņu ūdens dzidrināšanas spējas. Savukārt, caur mikroskopiem bija iespējams aplūkot ezerā mītošo zooplanktonu un fitoplanktonu, tai skaitā toksiskās zilaļģes.Izpētes projekta ietvaros līdz nākamā gada maijam zinātnieki pētīs gan Alūksnes, gan Burtnieka ezeru. Rezultāti visiem interesentiem būs pieejami projekta tīmekļa vietnē un pašvaldībās. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instruments un to līdzfinansē Vides risinājumu institūts un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.Projekta tīmekļa vietne pieejama: www.cycle.videsinstituts.lv

14.augustā norisināsies Alūksnes ezera 2015.gada izpētes perioda atklāšanas pasākums. Lai iepazītu ezera barības ķēdes posmus un to izpētes metodes, pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja piedalīties Vides risinājumu institūta (VRI) un Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētnieku rīkotajās darbnīcās. Uz pasākumu aicināti ierasties visi interesenti. Ezera barības ķēdes izpētes darbnīcās interesenti varēs pārbaudīt savas prasmes zivju paraugu ievākšanā, šķirošanā un mērīšanā. Savukārt, pētnieki demonstrēs zivju iekšējo orgānu izpēti, eksperimentus ar gliemenēm un zooplanktona izpēti mikroskopā. Tāpat būs iespēja paraudzīties, kā tad īsti izskatās ūdens ziedēšana, kas ir daudzu ūdenstilpņu ūdens kvalitātes pasliktināšanās galvenais iemesls.Lai gan Alūksnes ezeram, salīdzinot, piemēram, ar Burtnieka ezeru, ir stabils veselības stāvoklis, vērojamas pazīmes, kas liecina par cilvēka darbības un klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz ezera ekosistēmu.Izpētes atklāšanas pasākumā pētnieki īpašu uzmanību vērsīs arī cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu ietekmei uz ezera ekoloģisko stāvokli. Klimata pārmaiņas tāpat kā uz sauszemes, tā arī ūdenstilpnēs ir aktuāla problēma visā pasaulē. Tās izraisa ūdens temperatūras paaugstināšanos un ūdens līmeņa svārstības. Kombinācijā ar barības vielu ieplūdēm no lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām ezeros tiek veicināta toksisko zilaļģu ziedēšana. Pēc ziedēšanas zilaļģu indīgās vielas nonāk barības ķēdē, līdz ar to caur ēdamajām zivīm tās var nelabvēlīgi ietekmēt arī cilvēka veselību. Tādā veidā cilvēks, izraisot klimata pārmaiņas, galu galā nodara kaitējumu pats sev.Lai izpētītu ezera ekosistēmu un spētu sagatavoties klimata pārmaiņu izraisītajām sekām, līdz 2016.gadam plānots veikt visaptverošu ezera ekosistēmas izpēti. Augsti kvalificēti pētnieki un speciālisti, izmantojot inovatīvas metodes, pētīs ezera barības ķēdi, fizikālos un ķīmiskos elementus, zilaļģu izdalīto indīgo vielu apjomu un uzkrāšanos barības ķēdes posmos. Pētniecības rezultāti būs pieejami pašvaldībai, vietējiem iedzīvotājiem un citiem interesentiem.Alūksnes ezera izpēte tiks veikta Eiropas Ekonomiskas zonas (EEZ) finansētā projekta „Sabiedrības informēšana par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām Latvijas ezeros” (Nr.2/EEZLV02/14/GS/006) ietvaros.  Alūksnes ezera 2015.gada izpētes atklāšana Projekta „Sabiedrības informēšana par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām Latvijas ezeros” (Akronīms - CyCLE) (Nr.2/EEZLV02/14/GS/006) ietvaros Programma Pasākuma mērķis: Informējot un iesaistot pētniecības procesā pasākuma dalībniekus, veidot izpratni par klimata pārmaiņām, to izraisīto seku ietekmi uz ezera ekosistēmu, kā ezera izpētes nozīmi klimata pārmaiņu seku ietekmes novēršanā.Aicināti: pašvaldības pārstāvji, reģionālie mediji, vides pētniecības speciālisti un studenti, vietējie iedzīvotāji un citi interesenti.Norises vieta: Alūksnes ezera krastā, uz PilssalasDatums: 2015.gada 14.augustsOrganizators: Vides risinājumu institūtsLaiks / Temats11:00 – 11:30 Dalībnieku ierašanās, reģistrācija11:30 – 11:45 Pasākuma atklāšana. VRI vadošais ūdeņu pētnieks M.Žagars iepazīstina dalībniekus ar pasākuma norisi un 2015.gada izpētes mērķiem.11:45 – 12:30 Stāsts par klimata pārmaiņām.M.Žagars stāsta par:1) Kas ir klimata pārmaiņas;2) Kas tās izraisa;3) Klimata pārmaiņu nozīmi un ietekmi;4) Klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz ezera ekosistēmu5) Klimata pārmaiņu saistību ar ezera barības ķēdiDiskusijas daļa, kurā dalībniekiem ir iespēja jautāt un ar zinātniekiem kopā noskaidrot sev interesējošos jautājumus.12:30 – 15:00 Darbnīcas – ezera barības ķēdes paraugu ievākšana un izpēte. Dalībniekiem būs iespēja detalizēti iepazīties ar izpētes veikšanas procesu un iesaistīties izpētē, apmeklējot zinātnieku rīkotās darbnīcas: 1.darbnīca – paraugu šķirošana. Tiks rīkota sacensības veidā, kur katriem 2 dalībniekiem pēc zivju paraugu ievākšanas tiks izsniegts spainis ar zivīm, kuras būs jāsašķiro pa sugām. Katra dalībnieka galvenais uzdevums – ātrums un precizitāte. Dalībnieks, kurš visātrāk un precīzāk šķirošanu būs veicis, saņems balvu. Papildus paraugu šķirošanai, dalībniekiem tiks stāstīts, kāda ir zivju nozīme visā ezera ekosistēmā, kur un kā tās izvietojas. 2.darbnīca – paraugu svēršana un mērīšana. Katram dalībniekam būs iespēja nosvērt un nomērīt savu paraugu – zivi. Zivs parauga parametri tiks uzreiz ievadīti pētniecības sistēmā. Dalībniekiem par to tiks izsniegts sertifikāts ar viņa zivs parametriem un ar atgādinājumu par ieguldījumu kopējā ezera izpētes procesā. 3.darbnīca – zivju iekšējo orgānu izpēte. Zinātnieki demonstrēs, kā norisinās zivju iekšējo orgānu izpēte, kā arī stāstīs par ezera barības vielu aprites procesu – no klimata pārmaiņām caur ezera iemītniekiem un līdz pat cilvēkam. 4.darbnīca – gliemeņu izpēte. Zinātnieki demonstrēs eksperimentu ar ūdens filtrēšanu, ko veic gliemenes. Dalībniekiem būs iespēja novērot ūdens dzidrības atšķirības, salīdzinot ūdeni, kurā dzīvo gliemenes ar ūdeni, kurā tās nedzīvo. Tāpat dalībnieki tiks iepazīstināti ar procesu, kādā veidā caur gliemenēm aļģu indīgās vielas var nonākt augstākos barības ķēdes posmos, kas var nonākt arī līdz cilvēka organismam. 5.darbnīca – zooplanktona organismu izpēte. Dalībniekiem tiks dota iespēja ielūkoties zooplanktona pasaulē caur mikroskopu (binokulāru). Aplūkojamie paraugi būs ievākti dažādos ezeros, lai varētu saskatīt zooplanktona izplatības atšķirības, uzzināt, kā tie barojas un iederas kopējā barības ķēdē un kā toksiskās aļģes ietekmē to dzīves apstākļus. 6.darbnīca –Fitoplanktona (aļģu) aplūkošana. Katram interesentam būs iespēja izprast, kā tad īsti izskatās „ziedošs ūdens” un caur mikroskopu uzzināt, kuras ir toksiskās aļģes. Papildus tiks sniegti informatīvi izglītojoši materiāli un stāstījums par barības vielu izcelsmi un ietekmi uz zilaļģu attīstību un tālākajām sekām. Tādā veidā šajā darbnīcā varēs uzzināt, kā katrs individuāli var palīdzēt novērst aļģu savairošanos un palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām ezeros. 15:00 – 15:30 Noslēgums. VRI vadošais pētnieks M.Žagars aicinās dalībniekus uz neformālām diskusijām par ezera jautājumiem. Dalībniekiem tiks piedāvāta tēja, kafija, uzkodas.