Jaunumi

Alūksnes ezerā ielaiž 4000 zandartu mazuļu
image
Alūksnes ezerā 29.oktobrī tika izlaisti 4000 gab vienvasaras zandartu mazuļi, tos piegādāja zivju audzētava "Kalatalu Harjanurmes" no Igaunijas un to iegāde veikta par aģentūras "ALJA" līdzekļiem, t.i. 3563,45 EUR. Kopā šogad Alūksnes ezerā zandartu resursi papildināti ar 13000 gab vienvasaras zandartiem.
30.10.2019
Lasīt
Alūksnes ezerā ielaiž 5000 sīgu mazuļu
image
Alūksnes ezerā 28.oktobrī tika ielaisti 5000 gab vienvasaras sīgu mazuļi. Sīgu mazuļus piegādāja zivjaudzētava "Tome" un to iegāde veikta par aģentūras "ALJA" līdzekļiem, t.i.  2337, 72 EUR.
29.10.2019
Lasīt
Alūksnes ezerā ielaiž 9000 zandartu mazuļu
image
Alūksnes ezerā ar Zivju fonda atbalstu 10.oktobrī tika ielaisti 9000 zandartu vienvasaras mazuļi, to svars bija 9 grami un garums 11 - 12 cm. Zandartu mazuļi iegādāti Igaunijā, kurus uz Alūksni piegādāja pati zivjaudzētava. Mazie zandarti tika pārkrauti kuterī un vesti ezerā, izlaižot tos pa perimetru gar krasta joslu. Arī nākamgad Alūksnes ezerā zivju resursu paredzēts papildināt ar zandartu mazuļiem.
11.10.2019
Lasīt
Labiekārtota laivu nolaišanas vieta Ozolu ielā
image
Ozolu ielā, pie Alūksnes ezera šī gada vasarā veikti laivu nolaišanas vietas uzlabošanas darbi.Darbi veikti ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, projekta “Laivu nolaišanas vietas uzlabošana Alūksnes ezerā” ietvaros.Projekts veidots ar mērķi nodrošināt ērtu laivu nolaišanu ūdenstilpē un drošu iekāpšanu un izkāpšanu no laivām. Projekta ietvaros izbūvēta laipa un laivu nolaišanas platforma. Veicamajos darbos ietilpa dzelzsbetona plātņu ieklāšana kanāla dziļākajā pusē, savukārt laipas izbūvē izmantota metāla konstrukcija ar dziļās impregnācijas koka klāju, pamatos izmantojot cinkotus metāla skrūvpāļus. Pieguļošajā teritorijā izveidoti piebraucamie ceļi no blietētas dolomītšķembu klātnes, kā arī sakopta ezera piekraste – novākts un izlīdzināts krasta joslas apaugums, izlīdzināta augsnes virskārta un ieklāts daudzgadīgais zālājs.Satiksmes regulēšanai izvietotas norādījuma zīmes, bet atpūtas iespējām uzstādīti 2 atpūtas soliņi un atkritumu urna. Tie pēc dizaina izvēlēti tādi paši kā citās atpūtas vietās ap Alūksnes ezeru.
11.10.2019
Lasīt
Labiekārtos iecienīto Vējiņa pludmali
image
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Alūksnes novada pašvaldības aģentūra "ALJA" īstenos projektu “Peldēšanās vietas “Vējiņš” infrastruktūras uzlabošana un pieejamības nodrošināšana Alūksnes ezerā”.   Projekta mērķis ir vides saglabāšana un aizsardzība, resursu efektīvas izmantošanas veicināšana, nodrošinot ilgtspējīgu Alūksnes ezera piekrastes pieejamību un infrastruktūras attīstību, saglabājot vides kvalitāti, nodrošinot iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā un kvalitatīvā vidē un veidojot piekrasti kā mūsdienīgu atpūtas zonu. Tas nozīmē, ka pašvaldība uzlabos jau otru peldētāju un atpūtnieku iecienītu pludmali Alūksnes ezera krastā pilsētas teritorijā.   Šī gada rudenī izbūvēs peldēšanās vietas labiekārtojuma 1. kārtu. Tajā paredzēts uzstādīt atkritumu urnas, soliņus, piknika galdus, ierīkot bērnu rotaļu laukumu, uzstādīt bojas 50 m garumā peldzonas norobežošanai. Lai uzlabotu peldēšanas zonu, tīrīs ezera pamatni, piebērs pludmales smiltis, nodrošinot nelielu slīpumu un drošu ezera pamata reljefu, izlīdzinās krasta zonu, lai nodrošinātu ērtu pieeju ūdenim, kā arī izbūvēs gājēju celiņu un uzstādīs informatīvu stendu.   Projekta otrajā kārtā, kas, iespējams, varētu tikt īstenota nākamgad, tiktu ierīkota tualete ar pārģērbšanās kabīnēm.   Peldēšanas vietas “Vējiņš” infrastruktūras būvprojektu izstrādājis arhitekts Laimonis Šmits no SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca”. Projekta vadītāja – Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.   Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums projektam ir 49 000 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums – 21 000 EUR.  
03.09.2019
Lasīt
Noslēdzas Latvijas čempionāts spiningošanā no laivām Alūksnes ezerā
image
Līdz ar 3. posmu noslēdzas Latvijas Čempionāts spiningošanā no laivām 2019! Individuāli čempionu titulu izcīna - Agris Rudzāns un Māris Bremze (FishBon)Vicečempioni -  Armands Ērglis un Kaspars Holms (Eboat Fishing Team) Bronza - Valters Rubenis un Roberts Valters (Lucky John) Komandu vērtējumā: 1. vieta -  FishBon2. vieta - Lucky John3. vieta - Eboat Fishing Team Sveicam uzvarētājus!!! Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija
27.08.2019
Lasīt
Alūksnes ezerā cīnīsies par valsts čempiona titulu spiningošanā no laivām
image
24. un 25. augustā Alūksnes ezerā notiks Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas rīkots Latvijas 2019. gada čempionāta spiningošanā no laivām 3. posms, kurā piedalīsies 39 ekipāžas ar 117 dalībniekiem.   Sacensību centrs būs Pilssalā. Atklāšanas pasākums sestdien, 24. augustā, paredzēts pulksten 8.00 un sacensības notiks no pulksten 8.45 līdz 15.00. Pirmās dienas rezultātus paziņos pulksten 17.00. Svētdien sacensību dalībnieki startēs pulksten 6.45 un spiningos līdz pulksten 13.00. Sacensību noslēgums un uzvarētāju apbalvošana paredzēta pulksten 15.30 pie pašvaldības aģentūras “ALJA”.    Alūksnieši noteikti jau ir ievērojuši spiningotājus ar lielām laivām Alūksnes ezerā, jo sacensību dalībnieki šeit uzturas un trenējas jau divas nedēļas. Šis posms būs īpašs ar to, ka tā laikā notiks nebijusi sīva cīņa par Latvijas čempiona titulu. Iepriekšējā posmā, kas notika Daugavā, HES ūdenskrātuvē, kur iepriekš nebija aizvadīts čempionāts, nepierasto apstākļu dēļ rezultātu tabula izvērtās krietni savādāka nekā citos gados, kas tagad dod papildu stimulu sevi pierādīt jebkurai komandai un ekipāžai.
23.08.2019
Lasīt
Uzsāk jaunas laivu nolaišanas vietas izbūvi pie Alūksnes ezera
image
Ozolu ielā pie Alūksnes ezera uzsākti laivu nolaišanas vietas uzlabošanas darbi   Ozolu ielā, pie Alūksnes ezera uzsākti laivu nolaišanas vietas uzlabošanas darbi. Veicamajos darbos ietilpst laipas un laivu nolaišanas platformas izbūve, piebraucamā ceļa uzlabošana un pastiprināšana, kā arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ezera piekrastes zonā. Darbi tiek veikti ar mērķi nodrošināt Alūksnes ezera vides pieejamību tā apmeklētājiem un uzlabot laivu nolaišanas iespējas ezerā. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada 30. augustam.
24.07.2019
Lasīt
Ar rekordlīdaku no LVM Kaņiera priekšgalā – jūnijā “atlaid mammu!” pieteikta 31 trofeja!
image
Krāšņiem negaisiem dekorēts, bija jūnijs dabā. Iespaidīgs tas padevies arī “atlaid mammu!” 4. sezonas konkursa tabulā – saulgriežu mēnesī pieteiktas 16 līdakmammas – metrinieces, vismaz metru garas un garākas. Dižākā no visām – 121 cm gara skaistule, pēc garu gadu pūliņiem, pieteikusies Mārim Miķelsonam, “mammistam” kopš pirmās sezonas, LVM Kaņiera ezerā. Sasniegts gan Māra personīgais, gan “atlaid mammu!” rekordizmērs no Kaņiera un LVM ezeriem vispār. 4. akcijas “atlaid mammu!” gadā, rodas sajūta, ka zinošāka, domājošāka attieksme pret copi un zivīm, tepat vien bijusi, bet tagad materializējas reģistrētos, līdz šim nepieredzēta izmēra  lomos. Salīdzinājumam ar iepriekšējām sezonām – 112 cm līdaka 1. un 116 cm pieteikta 2. “atlaid mammu!” gadā, dažādu copmaņu ķertas, ar dabīgo ēsmas zivi, taču ne līdz galam ievērojot “atlaid mammu!” nolikumu.  Spiningotājiem konkursantiem LVM Kaņierī līdz šim bijušas skaistas zivis, bet zem metra atzīmes, nu metrs pārsniegts ar piektdaļu – bravisimo! Īpaši jāatzīmē arī fakts, ka šogad jūnijā vien pieteikts teju 31 metrs noķertu un atlaistu plēsēju, kas ir uz pusi vairāk, nekā 1. sezonā kopā un gandrīz tikpat daudz, kā visā 2. sezonā kopā. Vidējais līdakas – konkursantes garums jūnijā – 94,4 centimetri!   Atminoties sava “Pēterloma” copes dienas satraucošākos brīžus, Māris iesāk ar to, ka vienubrīd tas trakais copes “karstums” jau sācis zust – cik varot braukt un netikt pie nekā ievērības cienīga? Uz tādas nots, lielzivju cerības un sapņi, 29. jūnijā rītā, kopā ar copes kolēģi laižoties iekšā LVM Kaņiera ezerā, bija pagaisuši. Māris apņēmies vien to, kā godīgi uzspiningot big-bait tehnikā, šoreiz ezers bija tas, kam izrādījās citi plāni – pirmkārt jau apveltījis ar piecām līdakām partneri, kamēr pašam Mārim pat kontakts nav bijis. Īsi pirms 11 dienā, tālā distancē sajutis pamatīgu triecienu, nākamajos metienos sekojuši citi uzbrukumi silikona māneklim, līdz beidzot “mamma” tomēr uzsēdusies un pie laivas pievilkta demonstrējusi metrīgu rumpi, kļūme iesmelšanā maksā dārgi – šī zobainā atsvabinās un, neuzmanību sev pārmezdama, aizpeld neskarta. Lielais notikums sekoja drīz pēc tam – garā metienā, uzreiz pēc tīšanas uzsākšanas – neticams spēks ar koncentrētu triecienu apstādina tīšanu. Mārim uzreiz bijis skaidrs, ka šī ir nopietna zivs, kas nekautrējās izrādīt spēku arī mēģinot divreiz skriet zem laivas, bet šoreiz iesmelšana notikusi godam – 121 cm un 13,4 kg smagā zaļsvārce, svērta, izmantojot iesmeļamo tīklu. Var tikai iztēloties, kādu svaru varētu uzrādīt šāda zivs rudens barošanās laikā, ja tai būtu labpaticies apēst nevis vienu tādu 3 kg svarā un vēl mazliet, bet pāris brekšus, kuru LVM Kaņierī ir kā biezs.., bet pagaidām Māris nostiprinās kā LVM ezeru rekordists “lielmātes” individuālas zivs garuma disciplīnā.   Gadiem ilgi pastāvējis, apsūnojis kā milzene dzelmē vēl no “cara laikiem”, pieņēmums par Alūksnes ezera dižlīdakām – tās ķeramas tikai rudenī un tikai velcējot – 2019. gada laivošanas sezonā apvēlies kājām gaisā… Alūksnieša pieklājīgā dziļuma dēļ, vietējie allaž zaļsvārces mānīja gan garmēles vobleriem, gan atsvarotām gumijzivīm – rezultāti rudens mēnešos neizpalika, taču mūsu stāsts ir par stereotipu laušanu. Pašvaldības aģentūra ALJA, kas atbild par ezera apsaimniekošanu vadītājs Māris Lietuvietis komentē dižlīdaku birumu: “Tas, ka Alūksnes ezerā ir iespaidīgs  lielo līdaku īpatsvars, bija skaidrs jau pirms vairākiem gadiem, kad drosmīgākie velcētāji rudenī ”atklāja” lielos mānekļus, respektīvi, sāka copē izmantot mānekļus līdz pat 45 cm, un rezultāts vairākumā gadījumu bija pozitīvs. Noķert līdaku, velcējot rudenī, 6 – 12 kg robežās nebija un nav lielu problēmu. Varu tikai uzteikt Normunda Ikomasu dedzību mērķu sasniegšanā, lai gan žēl, ka līdz tam nenonāca vietējie. Normunds nepilnā sezonā uz Alūksni atveda ārzemju un citu novadu viesmakšķerniekus, nodrošinot augsta līmeņa “gidēšanu” Alūksnes ezerā. Jāsecina, ka zivīm bagātie ezeri ir saimniekošanas kapitāls un vieta, ne tikai zivju ķeršanai patēriņam, bet arī, mainoties makšķerēšanas paražām – jauniem, mūsdienīgiem copes pakalpojumu veidiem. Pēdējā pieredze rāda, ka tādu, kas ir gatavi maksāt par gida pakalpojumu, inventāra un laivas īri, izmitināšanu, ēdināšanu u.c. servisa veidiem, lai baudītu visas atpūtas iespējas ezerā un ārpus tā, kļūst arvien vairāk.  Sezonā pārdoto vienas dienas licenču skaits mūsu ezerā ir ap 3000, ar vieglu pieauguma tendenci, jo zināms skaits “viendiennieku” vienā brīdī sāk pirkt sezonas atļauju.   Pirms pieciem, sešiem gadiem Normundu Ikomasu varētu sastapt amatieru hokeja laukumā, bet saistība ar makšķerēšanu līdz liktenīgai reizei, kad kopā ar Jāni Školinu pirmo reizi nomēģināja trofejlīdaku spiningošanas “narkotiku”, bija visai attāla.., taču tajā reizē, šī azartiskā nodarbe Normundam iepatikusies “līdz kaulam”. No šī pavasara, “iekuģojis arī starptautisku spiningošanas sacensību ūdeņos”, nodarbojas ar trofejlīdaku copes gida pakalpojumiem Latvijā un ir pirmais šāda veida uzņēmīgais pie mums. Pērn pēc zināmas priekšizpētes, kā perspektīvākais klientu trofejcopei, tika atzīts Alūksnes ezers. Komplektā ar Normunda īso, bet liellīdakām “nobetonēto” stāžu, klients tiek vizināts iespaidīgā copes motorlaivā, kur viss strādā uz viņa vēlmi pēc megakontakta ar briesmoni… Šopavasar neilgā laikā – maijā, jūnijā, Normunds, kopā ar klientiem, noķēruši un atlaiduši vairākus desmitus lielu zaļsvārču, saviļņojot vietējo makšķernieku kolektīvu līdz pamatiem – lielās, izrādās, vienlīdz labi ķeramas augu gadu, kā tas novērots Skandināvijas ūdeņos un pierādās arī Latvijā, svarīgi – lai ezers būtu pieskatīts. Alūksnieti, kurā visu sezonu spēkā ir 3 līdaku limits, (vienīgā ūdenstilpe Latvijā; citur – 5 līdakas no 50cm, pēc statistikas vidējais līdaku loms makšķerniekiem ir uz pusi mazāks, nekā atļautais aut.piez.)  pieskata ALJA inspektori. Māris Lietuvietis informē, ka līdzšinējie ierobežojumi nākotnē varētu tikt pastiprināti, saudzējot tieši lielās “mammas”: Mēs kā apsaimniekotāji varējām secināt vienu – Alūksnes ezers var kļūt par Latvijas vai pat visas Baltijas līdaku trofeju ezeru Nr.1; vadoties pēc iepriekšējām iestrādnēm, sarunām ar makšķerniekiem un atziņām no tām, esam izstrādājuši jaunu licencētās makšķerēšanas nolikuma projektu, kurā paredzēts zivju paturēšanas aizliegums, ja eksemplārs ir 1 metru vai garāks. Eventuāli – gadu gaitā, vienlaikus rūpēm par ģenētiski augstvērtīgu dabīgo nārstu, ceram sagaidīt vēl nebijuša izmēra līdakas noķeršanu mūsu ezerā”.   Ingus Ozoliņš pagājušajā “atlaid mammu!” sezonā uzvarēja, sacenšoties līdaku kopgarumu konkurencē, kā arī tika pie 3. lielākās zivs visā sezonā. Vēl pērn kopā ar tēvu velcēja – šogad, ne bez Normunda priekšzīmes, jau spiningo big-bait tehnikā  – nākamās 15 jūnija dižlīdakas, aiz Māra Miķelsona milzenes, sākot ar 119 cm un beidzot ar tieši 100 cm, saņemtas tieši no Ingus un Alūksnes ezera. Īsi pēc Jāņiem – Ingum, dzimtajā ezerā, arī līdz šim nedzirdēts kvantitatīvais sasniegums  – 5, noķertas un saudzīgi atlaistas, trofejmammas – vienā copes reizē! Salīdzinot daudzos noķerto un atlaisto zaļsvārču fotoattēlus nesen konstatēta arī kādas 111 cm garas “mammas” atkārtota noķeršana un atlaišana nepilnas 3 dienas pēc pirmā “piezemējuma”. Nav noslēpums, ka “mammisti” kā izaicinājumu uztver oficiālo Latvijas līdakas rekordu, kurš it kā ķerts Ungura (Rustēga) ezerā 1989. gadā; reģistrētais svars – 19,56 kg un 139cm garums, pēc negaidītajiem panākumiem šīs sezonas ievadā, Normunds uzskata, ka jaunais nacionālais rekords noteikti mīt Alūksnieša dzīlēs. Trofejlīdakas “rēga” tematika vēl tiks cilāta nākamajās “atlaid mammu!” publikācijās, lai nepalaistu garām svarīgas ziņas – sekojiet jaunumiem FaceBook.     Citos sadarbības ezeros nav tik skaļu sensāciju, kā nupat LVM ezeros un Alūksnē, taču īstas trofejas var izrādīties tikai laika jautājums. Burtnieka ezera inspektors Salvis Buls skaidro, ka ezera publika vienkārši pieradusi uz leģendāro ūdenstilpi braukt pēc “gaļas”, izmantojot velces tehniku, zivju ķeršanu deleģē motoram, bet arī šeit pamazām veidojas neliels, bet saturīgs big-bait piekritēju pulciņš, kuri copējot ņem līdzi zivjusiles, taču pagaidām rezultāti izpaliek. Pirms Līgo svētkiem Burtnieks bijis uz toksisko zilaļģu masveida ziedēšanas robežas – bažas bijušas nopietnas, par laimi mēneša beigās iestājies vēsāks laiks un skābekļa bada briesmas gājušas secen. No Usmas ezera jūnijā tikai viens pieteikums un situācija pielīdzināma Burtniekam – vajadzīgs līdzīgi domājošo kodols, kas pulcē jaunpienācējus – padalās ar pieredzi, ierāda vietas un tehnikas. “Bukdangu” saimnieki vērtē – ja turpināsies progresīvās vēsmas, pārmaiņas “Usmeniekā” nebūs ilgi jāgaida – ezers ir salīdzinoši veselīgs, vien jāļauj zivīm paaugties un copmaņiem prātā pieņemties. Par spīti nelielajam izmēram Opsas ezers šosezon konkursa tabulai sagādājis vairāk pieteikumu, nekā Kālezers un Burtnieks kopā ņemti. Ezera saimnieks Armands Pudniks informē, ka karstajā periodā pat neļāvis spiningot, augsto gaisa un ūdens temperatūru dēļ. Šogad Opsas ezerā, līdzīgi kā pērn LVM Gulbju ezerā, zaļsvārces pa dienu nolien ūdensaugu biezokņos, bet līdz ar tumsu uzsāk aktīvu barošanos. Noslēgumā jāuzteic arī Engures ezera atpūtas bāze “Pīlēni” – katru mēnesi pa kādam pieteikumam, kā arī pamazām veidojas savējo – saudzīgi domājošo copmaņu kompānija – tātad rezultāti ar laiku neizpaliks.   Oriģināls - http://atlaidmammu.lv/ar-rekordlidaku-no-lvm-kaniera-prieksgala-junija-atlaid-mammu-pieteikta-31-trofeja/  
12.07.2019
Lasīt
Alūksnē nedēļas nogalē pasaules čempionāts ātrumlaivām
image
Ne tikai Alūksne, bet arī ūdens motosportisti ir sacensību gaidās, jo Jēkabpilī zemā ūdens līmeņa dēļ Latvijas Atklātā čempionāta 3. posms tika atcelts. 12.-14. jūlijā Alūksnes ezerā pie Pilssalas notiks pasaules čempionāts jauniešiem GT15 klasē. Sacensību norises nodrošināšanai sestdien un svētdien būs slēgts iekšezers.   Latvijas Ūdens motosporta federācijas preses dienests informē, ka Starptautiskās Ūdens motosporta federācijas (UIM) sacensību kalendārā vietu ir izpelnījies Alūksnes ezers, kur pēc rekonstrukcijas ir izveidota izcila sporta un aktīvās atpūtas vieta. - Pateicoties ilggadējai sadarbībai ar Alūksnes novada pašvaldību un ūdens motosporta klubu “Nord Ost Alūksne”, skatītājus priecēs pasaules čempionāts jauniešiem GT15 klasē, kas noteikti ir uzskatāms par ūdens motosporta nākotni. Aicinu ikvienu interesentu uz Alūksni, lai baudītu tās viesmīlību, dabu un kultūrvēsturiskās vērtības, - uzsver Latvijas Ūdens motosporta federācijas prezidents Atis Slakteris. Pasaules čempionāta GT15 klasē norisi uzraudzīs UIM komisāre pieredzējusī Lielbritānijas pārstāve Sjūzana Kēja (Susan Keay, GBR) un UIM tehniskais komisārs no Somijas Jari Lētonens (Jari Lehtonen, FIN). Latviju pārstāvēs Ingus Kļaviņš, kurš būs sacensību galvenais tiesnesis, un Aivars Lenerts, kurš būs UIM tehniskā komisāra vietnieks. Vienlaikus norisināsies arī Latvijas Atklātā čempionāta ūdens motosportā 4. posms visās jau ierastajās laivu klasēs, un sacensību galvenais tiesnesis būs Aivars Diķis. Plānots, ka sestdien, 13. jūlijā, treniņbraucieni sportistiem sāksies no pulksten 11.00 un sacensību atklāšana - pulksten 13.00, savukārt svētdien, 14. jūlijā, treniņbraucieni sāksies no pulksten 9.00, bet sacensības – no 10.00. Sacensību norises nodrošināšanai Alūksnes ezera iekšezers citu ūdens transportlīdzekļu kustībai būs slēgts sestdien, 13. jūlijā, no pulksten 9.00 līdz 20.00 un svētdien, 14. jūlijā, no pulksten 9.00 līdz 17.00.
11.07.2019
Lasīt
Eholotes.lv Alūksnes kauss 2019
image
Sacensības Eholotes.Lv Alūksnes kauss 2019 ir noslēgušās. Noskaidroti uzvarētāji, noskaidroti veiksminieki dalībnieku loterijā. Pienācis pateicību brīdis.   Paldies visiem dalībniekiem! Paldies, ka mērojāt ceļu uz mūsu pasākumu un atbalstījāt mūsu paveikto ar savu atzinību!   Paldies visiem atbalstītājiem - Alūksnes ezers - ALJA un personīgi Māris Lietuvietis!Paldies galvenajam tiesnesim Andris Jerums par precīzu darbu sacensību tiesāšanā!   Paldies Johnny Bloom's Fishing Team par garšīgajām limonādēm un sulām, karstumā tās lieliski palīdzēja! Paldies Valera Baborikin Cheessman par lavašu un dažādajām maizēm, Vitalijs Dubrovskis, Vecais Draugs un Bauskas alus par garšīgo servisu!   Paldies daudzajiem Eholotes.lv klientiem, izvēloties Grundéns, Jūs atbalstāt šādus draudzīgus un priecīgus pasākumus! Tiksimies nākamgad!   Mārtiņš Balodis
11.06.2019
Lasīt
Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū atklātas Dabas mājas
image
Piektdien 7. jūnijā, ar krāšņu svētku atklāšanas programmu, durvis vaļā vēra Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū izveidotās Dabas mājas un pašapkalpošanās tūrisma informācijas punkti.   Projekta mērķis bija uzlabot esošo un izveidot jaunu, kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, tādējādi mazinot antropogēno slodzi un iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām. Lai īstenotu mērķi tikai veiktas vairākas darbības, starp tām arī pašapkalpošanās tūrisma informācijas punktu un Dabas māju izveide.   Kopā izveidoti trīs tūrisma informācijas punkti un piecas Dabas mājas. Tās kalpos kā atpūtas un dabas izziņas pieturas punkti tiem, kas dodas pārgājienos un brauc ar velosipēdiem, arī kā naktsmītnes ilgākam laikam, meklējot mierpilnu atpūtu no ikdienas steigas. Dabas mājas uzbūvētas pie gleznaināko ezeru krastiem un ir mežu ieskautas.   Katra no piecām Dabas mājām aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” teritorijā Alūksnes un Apes novados stāsta par citu tematiku. Mājā Vaidavas ezera krastā varēs uzzināt informāciju par ūdeņiem un zivīm, pie Raipala ezera meža laucītē esošā dabas māja veltīta lāčiem, Ilgāja ezera krastā varēs iepazīt Kornetu-Peļļu subglaciālo gravu, savukārt mājā pie Palpiera ezera izklāstīta meža zvēru dzīve un Dabas māja pie Eniķu ezera veltīta putnu tematikai. Visās Dabas mājās ir sagatavoti un izvietoti izzinoši fakti, stāstījumi un attēli par konkrētajām tēmām. Mājām piegulošajā apkārtnē izvietoti arī tematikai veltīti izglītojoši vides mākslas objekti.   Veclaicenes ainavu apvidus piedāvā izbaudīt velo un kājāmgājēju maršrutus, jaunuzceltās Dabas mājas, mežus, laukus, ezerus un upes Alūksnes un Apes novados.   Alūksnes novada pašvaldība pateicas VAS “Latvijas valsts meži” par sadarbību dabas māju izveidē pie Vaidavas un Raipala ezeriem, privāto zemju īpašniekiem par sadarbību dabas māju izveidē pie Eniķu, Ilgāja un Palpiera ezeriem un Apes novada pašvaldībai par sadarbību projekta īstenošanā.   Dabas māju projektēšanu veica SIA “BM-Projekts”, bet būvniecības darbus – AS “Master Industry”. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “BBPV”. Dabas māju saturisko daļu jeb ekspozīciju izstrādāja un realizēja dizaina birojs SIA “H2E”. Projekta kopējās izmaksas 1 401 516,20 EUR, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 500 000 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 26 470,59 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 875 045,61 EUR. Projekta vadītāja – Inese Zīmele-Jauniņa.   Sanita Pāsa   Alūksnes novada pašvaldībassabiedrisko attiecību speciāliste
11.06.2019
Lasīt