Sveika Alūksne

Sveika, Alūksne!

Rakstu ar nelielu novēlošanos, jo kompānija un Alūksnes ezera gaiss galīgi mani piebeidza, labā nozīmē. Īsumā tad, tā!
6 cilvēku kompānijā, viens no Īrijas, viens no Kanādas un mēs četri rīdzinieki, nolēmām apmeklēt slaveno ezeru - 24/25 februāris. Andža ierāda mums labu sēkli Lāzberģī, bet, tā, kā uz ezera tajā dienā spiediens bija stipri zem normas un spēcīgu miglu, nourbāmies līki un ar kopējo lomu - daži ašuki uz visiem. Pēc saņemtās informācijas dodamies medīt plicīšus uz Šūpalām, bet jau praktiski par vēlu, kādu stundu un jau tumšs. Tā, kā diena jau ir galā, jābrauc tak skatīties aizrunātā viesnīca.

 

Apmetāmies laipnā un priekš copmaņiem manuprāt superīgā viesnīcā "Ierullē", kur par 57 eiro mums sešiem izdalīja 2 piecvietīgus numurus ar brokastīm, kur galds lūza no gardumiem, neskaitot gaļas un sierus, bija pat apelsīni, kivi, utt, bezmaksas stāvvieta + WiFi
Ezera ledus tīrs, bez maisiņiem, pudelēm un izsmēķiem! Vietējie, pat savus čiņčikus nemet uz ledus, bet smuki noslēpj kastītē.

Nākošā dienā ar vieglām paģirām esam jau klāt uz iecienīto breksēnu un pliču sēkli Šūpalās, bet ne nu bija, ne ko, cope tik diviem no mūsu kompānijas, kuri šancē ar vismazākajām murmiškām.

 

 

Nosēdos blakus, bet, tā arī nekā.
Pateicoties vietējam onkam Rolandam, kurš fiksi ar sieviņu piecopēja 2 maisus, uzaicināja mani uz saviem iebarotajiem āliņģiem, parādīja ar ko jācopē (viņam bija gaišs, apmēram 11-12mm liels murmulis un 0.2 aukla) un tā lieta aizgāja. Vakarā kopējais svars uz visiem sastādīja 45kg.

Super ezers un super cilvēki, visi esam ļoti apmierināti un noteikti martā apmeklēsim jūs atkal!

Personīgu paldies gribu pateikt Andžam, Mārim, Imantam un Igoram, pie kura mājupceļā vēl ieskrējām noprovēt vietējās brekšu šprotes! Viss bija super!


p.s. Lai ezera apsaimniekotājiem izdodas arī realizēt plānu par licencēto vēžošanu!