image
image image

Divas dienas

Divas dienas nodzīvotas pa ezeru... Varētu jau vēl un ledus arī vēl kādi nedēļu noteikti būs, bet nu gana :). Jāvelk ārā pīcka un jāķer vimbas...

Tad lūk atskaites par padarīto:
Sestdiena
Kā parasti rīta agrumā devos ķert asarus. Cilvēku it kā nebija daudz, bet perspektīvās vietas pārborētas krustām šķersām, asars patramdīts ... No paša rīta trešajā āliņģī pieteicās viens smukulis ~500-600g un viss. Vēl ielasīju klāt panniniekus un ap 14:00 devos uz upeskaktu noķert kādu breksīti. Līdzi bija tikai asaru makšķerītes, kurām resnākā aukla bija 0.11. To arī paņēmu. Breksēni ņēma ļoti agresīvi, jāvelk bija ar jūtām, bet nekāda vaina... Līdz 17:00 tiku pie 7 breksīšiem. Lielākais ap 1kg - 130mm āliņģī jau nedaudz ar spēku bija jāvelk, bet iegāja... Vakarā sabēru barības pārpalikumu veiksmīgākajā āliņģī ar domu, ka varbūt turpinājums sekos nākamajā dienā, atzīmēju točku GPS (negribējās īpaši kaut kā iezīmēt āliņģus, lai nevienam nebūtu kārdinājums tur iesēsties) un devos mājās...

Svētdiena
Turpinājums upeskaktā kopā ar sievu... Aizbraucām uz ezeru, pēc GPS devāmies uz atzīmēto āliņģi... un protams, viens copmanis jau priekšā :). Redzu, ka uz ledus breksēni jau arī samētāti - tātad rīta cēlienā āliņģis ir nostrādājis. Interesanti, kā tiem cilvēkiem tas tā izdodas - saborēti un sabaroti simtiem āliņu, bet vienmēr atradīs tieši tavu :)... Bet neko darīt - ja ķer, lai jau ķer... Tajā pat rajonā saborēju vairākus jaunus āliņģus (taisīju blakus pa divi - sev un sievai), sabaroju, atzīmēu ar mietiņiem... Nepaspēju aiziet līdz pirmajam āliņģim, apskatos - viens jau maniem āliņģiem blakus savus iebliezis, citā vietā divi jau sēž un svaigi sabarotā vietā kaut ko mēģina noķert. F..K!!! :) Nezinu kāpēc tā, bet asaru copētāji tomēr ir pieklājīgāki - saborē kaut 100 āliņģus, tavos neviens nelien. Nu nācās iet runāties... Protams bez pretī runāšanas iztikt nevarēja, bet beigās pajautāju, vai šie ir zolīdi copmaņi un devos prom, atstājot lēmuma pieņemšanu pašu rokās... Pukstēdami tomēr satina makšķeres un aizgāja kaut kur tālēs zilajās... Vienā brīdī vēl viens "okupats" uzradās, bet runāties vairs negāju - vienkārši negribējās bojāt garastāvokli. Bet par laimi sākumā nekas neķērās un tāpēc visi ātri notinās prom. Bet pamazam āliņģi sāka strādāt - nekas dižs jau nebija, bet pa 1,2,3 breksēni no āliņģa ielasīt varēja. Nav jau tā kā nedēļu barotos āliņģos, bet vismaz garlaicīgi nebija. Tā apstaigājot āliņģus līdz 14:00 salasījām kādus 7-8kg. Šoreiz bez bonusiem (un arī bez bildēm :)), bet tukšā arī nepalikām. Domāju, ka līdz vakaram būtu vēl un iespējams arī izmērs uz vakaru būtu labāks, bet nogurums bija sakrājies un nolēmām doties mājās...

Tā lūk noslēdzām ledus sezonu... Un lai vai kā, bet feini, ka ir mums LV tāda vieta, kur gandrīz katru gadu līdz aprīlim ir ledus :)

Johansons